Atgriešanās spēlē, ko tik ļoti mīlu

[maxinespotty]

Nekad nedomāju, ka atkal sēdēšu pie ekrāna un gaidīšu, kad griezīsies ruletes rats. Vēl pirms gada es vispār biju atteikusies no azartspēlēm. Man likās, ka tur vairs nav ko meklēt. Dzīve ievilkusi savās ikdienas rūpēs, darba līgumi, projekti, termiņi. Esmu juriste, un mana diena bieži ir viena liela cīņa ar laiku. Klienti, tiesas sēdes, dokumentu kalni. Bet kādu vakaru es paliku viena mājās, un šī vientulība lika man atcerēties, kā reizēm patīk paskatīties uz dzīvi no citas puses.

Negribu teikt, ka esmu azartiska. Drīzāc man patīk sajūta, kad vari ietekmēt savu noskaņojumu. Turklāt mana māsa vienmēr smējās, ka man jāatrod kāds vaļasprieks, lai nedomātu tikai par darbu. Es mēģināju lasīt grāmatas. Mēģināju sportot. Bet trakākais ir tas, ka darba dēļ es pat nevarēju atslēgties no domām. Vienīgā vieta, kur es tiešām varu aizmirst par steigu, ir mana virtuves istaba, kur es kaffeini dzeru un mēģinu saprast, ko īsti vēlos no dzīves. Un tieši tad es atcerējos, ka man kādreiz bija konts vienā kazino platformā.

Jā, tas bija sen. Kādu dienu mans draugs ieteica ieiet tiešsaistes kazino. Sākumā es tam nepievērsu lielu uzmanību, jo man šķita, ka tās visas ir muļķības. Bet mūsdienās viss notiek daudz interesantāk. Tur ir tiešraides spēles ar īstiem dīleriem. Es atcerējos, cik ļoti man patika vērot, kā kāršu dalītāja profesionāli maisa kārtis. Un šoreiz es atkal ienācu savā vecajā profilā. Atvēru spēli, sāku ar mazu likmi. Neko nedomāju. Vienkārši ļāvos procesam.

Tā vakara noskaņojums bija īpašs. Es klausījos mūziku, dzēru tēju un vienkārši baudīju. Tīmeklī satiku kādu paziņu, kurš arī reizēm spēlēja. Mēs sākām sarakstīties. Viņš man prasīja, kāpēc es atkal esmu atgriezusies. Es atbildēju, ka vienkārši gribu izmantot savu brīvo vakaru. Viņš smējās un teica, ka šajā spēlē galvenais ir nevis uzvara, bet gan process. Sak, ja tu iemācies izbaudīt pašu spēli, tad tev būs interesanti vienmēr. Un tur bija kāda patiesība.

Varbūt tas izklausās dīvaini, bet tajā vakarā es negaidīju nekādu lielo laimestu. Man pietika, ka varu mierīgi pasēdēt un padomāt par lietām, kas man patiesībā ir svarīgas. Es atcerējos, cik ļoti man patīk ceļot, satikt jaunus cilvēkus un atklāt ko jaunu. Bet dzīve dažkārt mūs ieslogo ar rutīnu. Un tieši tādos brīžos ir svarīgi atrast veidu, kā sevi uzmundrināt. Man tas palīdz tas, ko sauc par skrapeun laime. Tu skaties uz ekrānu, gaidi rezultātu, un tā sajūta ir neatkārtojama. Nav svarīgi, vai tu laimē lielu naudu – svarīga ir tā degsme, kas pamostas iekšā pamazām, bet pārliecinoši.

Protams, neviens nav pasargāts no zaudējumiem. Bet man personīgi ir svarīgs disciplīnas jautājums. Es uzskatu, ka visam jābūt ar mēru. Tādēļ es uzstādu sev noteiktu limitu. Un, ja tas limits ir sasniegts, es vienkārši izslēdzu datoru un dodos lasīt grāmatu. Bet šī konkrētā vakara sajūta bija patīkama. Es sēdēju un domāju: ""Cik sen es neesmu atļāvusies sev tādu izklaidi?"" Atbilde bija vienkārša. Pārāk sen. Un tad es sapratu, ka dzīve ir par mirkļiem, nevis par stundām.

Ir vēl viena lieta. Man patīk tas, ka mūsdienu kazino spēlēs ir daudz interaktivitātes. Tu vari komunicēt ar dīleriem, ar citiem spēlētājiem. Man tas atgādina to laiku, kad draugi pulcējās kopā un spēlēja kārtis līdz rītam. Tikai tagad tu vari to darīt no saviem mājokļiem. Un tajā ir kaut kas maģisks. Cilvēki no dažādām valstīm, dažādām pilsētām satiekas vienā spēles tabulā. Tu dzirdi dažādas valodas, smejies par kopīgiem mirkļiem. Un tad tu saproti, ka pasaule nav tik liela, kā šķiet.

Tajā vakarā es nezaudēju bažas. Es laimēju nelielu summu, bet man tas sagādāja daudz vairāk prieka nekā jauna pirkuma dēļs. Es nopirku sev ziedus, uzvārīju gardu kafiju un noskatījos kādu filmu. Viss bija tik vienkārši un patīkami. Taisni tā notika, ka nākamajā dienā es jutos daudz mierīgāka. Kolēģi man jautāja, vai man bijusi laba brīvdiena. Es tikai pasmaidīju un atbildēju, ka tā bija perfekta.

Dažkārt cilvēki mani jautā, vai es baidos no atkarības. Protams, ka baidos. Es esmu pietiekami gudra, lai to saprastu. Bet, kad tev ir skaidrs mērķis un tu kontrolē savu laiku, tad tev nav no kā baidīties. Es nedzeru alkoholu, nesmēķēju, un spēles man nekad nav bijušas problēma. Man patīk domāt, ka es spēlēju prieka pēc, nevis tāpēc, ka gribu kļūt bagāta. Un tas ir milzīgs faktors. Tavs nodoms nosaka visu. Ja tu spēlē ar smaidu, tad arī rezultāts būs labs, pat ja tu neuzvarēsi katru reizi.

Es atceros vienu citātu, ko kāds reiz teica: ""Vienmēr atstāj kaut ko sev,"" un tas ir par dzīves baudīšanu. Man patīk atvēlēt sev mazus mirkļus, kad es varu vienkārši atslēgties no visa. Tā ir mana personīgā terapija. Un es zinu, ka daudzi cilvēki meklē līdzīgus veidus, kā atjaunot savu iekšējo līdzsvaru. Daži iet uz jogu, citi skatās seriālus. Es izvēlos to, kas man sniedz sajūtu, ka dzīvē ir vieta pārsteigumiem.

Galu galā katrs no mums pelnījis, lai viņa diena būtu nedaudz krāsaināka. Un es esmu atradusi savu ceļu. Turklāt tagad es zinu, ka pēc jebkura smaga darba man vienmēr ir vieta, kur es varu aizbēgt no realitātes. Tas nav aizliegts auglis, bet gan iespēja. Ja tu to uztver pareizi, tad tas kļūst par daļu no tavas dzīves, nevis par kaut ko apkaunojošu. Manuprāt, katra cilvēka pienākums ir rūpēties par savu prieku. Jo tikai laimīgs cilvēks var